Sveiks, vienaudzi!
Ceru, ka Tev iet labi. Gribētu jau jautāt, kā Tev iet, bet nu, ceļošana laikā vēl nav izgudrota. Ja godīgi, es pat nezinu, kurā gadā atvērs laika kapsulu. Man pašai ļoti nepatīk neziņa, bet tā ir viena no lietām ar kuru ir jāiemācās sadzīvot.
Labprāt uzrakstītu, kā iet pa dzīvi, vai to, kā satiekos ar draugiem vasaras brīvlaikā, bet tuvu draugu man ir maz un man labāk pazīstamas grāmatas un video nekā cilvēki... Man šķiet, ka Tu varētu saprast.
Lai nu kā... Man ir sešpadsmit (drīz jau septiņpadsmit) gadi, un, pavisam godīgi runājot, neesmu visai tipiska jauniete,- no vienas puses, es visai drīz varētu atrasties otrpus Atlantijas okeānam kā apmaiņas skolniece, taču no otras – ārsti jau kopš manas bērnības ir kondensējuši mani dažos pavisam nederīgos teikumos, un, ja es tos pasaku, pirmais iespaids cilvēkiem ir tos saistīt ar visu manu būtību, lai gan tas ir tikai neliels fragments. Neļauj citu cilvēku viedoklim kļūt par Tavas pašcieņas centru un būtību! To ir ļoti grūti izlabot.
Pat īsti nezinu, ko tālāk rakstīt. Biju domājusi, ka sanāks baigi iedvesmojoša, vērtību saturoša vēstule, bet te nu es sēžu pie datora, nezinādama, kā to visu aprakstīt. Laikam varu vēlēt šo:
Esi stiprs, esi vērīgs ar asu redzi un asu prātu, jo mūsdienās informācija ir gan zobens, gan vairogs.
Esi pārliecināts par savām vērtībām. Ja neesi, atrodi to, kas Tev šķiet pārliecinošs. Manuprāt, jaunatni ir visvieglāk ietekmēt. Abējādi.
Nezaudē valodu. Lai no kurienes Tu nāktu, nezaudē savu valodu, kultūru, mantojumu. Laikmetā, kad visi kļūst gandrīz vienādi, esam tomēr atšķirīgi, tāpēc nezaudē tradīcijas! Jo tas, kas ir no pagātnes, var pārdzīvot aizvien ātrāk mainīgos trendus, viedokļus un uzskatus.
Kal savu dzīvi, pat ja ir grūti, pat ja neviens Tev netic, pat ja tas šķiet neiespējami! Tu spēj vairāk nekā iedomājies. Dzīvo, radi, izgudro! Vismaz es to centīšos darīt. Vai Tu arī?
Esi pateicīgs par visu, kas ir dots. Tas ir viens no veidiem, kā var sadzīvot ar neziņu.
Ar laba vēlējumiem un cieņu,
Jauniete no pagātnes, no Latvijas mazpilsētas Tukums, 2024. gadā
Hello, fellow young person!
I hope you are doing well. I would love to ask how you are, but, well, time travel hasn't been invented yet. To be honest, I don't even know in which year the time capsule will be opened. I personally really don’t like uncertainty, but it is one of the things we have to learn to live with.
I would gladly write about how life is going, or how I spend time with friends during summer vacation, but I have few close friends and I am more familiar with books and videos than with people... I think you might understand.
Anyway... I am sixteen (soon to be seventeen) years old, and to be completely honest, I am not a very typical teenager. On one hand, I could soon be on the other side of the Atlantic Ocean as an exchange student, but on the other hand, doctors have condensed my identity into a few completely useless sentences since my childhood, and when I mention them, people tend to associate those sentences with my entire being, even though it’s just a small fragment. Don't let other people's opinions become the center and essence of your self-esteem! It is very difficult to correct that.
I don't really know what to write next. I thought I would end up with an inspiring, value-filled letter, but here I am, sitting at the computer, not knowing how to describe it all. Perhaps I can wish you this:
Be strong, be observant with sharp eyes and a sharp mind, because nowadays information is both a sword and a shield. Be confident in your values. If you are not, find what you find convincing. In my opinion, youth is the easiest to influence. Both ways.
Don't lose your language. No matter where you come from, don't lose your language, culture, heritage. In an era where everyone is becoming almost the same, we are still different, so don't lose your traditions! Because what is from the past can survive the ever-faster changing trends, opinions, and views.
Forge your own life, even if it is hard, even if no one believes in you, even if it seems impossible! You can do more than you think. Live, create, invent! At least I will try to do so. Will you too? Be grateful for everything that is given. It is one way to cope with uncertainty.
With best wishes and regards,
A teenager from the past, from the small town of Tukums, Latvia, in 2024
